Kad vēji kalnos rāpjas - Ance Krauze, Imants Kalniņš

Kad vēji kalnos rāpjas

Kad balti biezi sniegi snieg

Tad tikai rudens roze

Joprojām neaizmieg

Tā guļ uz klusās zemes

Kā asins piliens sārts

Kā ilgi, ilgi glabāts

Un nepasacīts vārds

Kā dāvana, kā brīnums

Tās karstā smarža plūst

Un manas zemes sirdij

Visapkārt ledus kūst

Un putni pārnāk mājās

Un paceļ lapas zars

Un grūta sala vidū

Ir modies pavasar’s

Vēl kalnos mājo ziema

Bet, kamēr dzīve rit

Pa visiem ceļiem smarža

Nāk līdz mūs pavadīt